Klasiskā masāža ir viens no veidiem, kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka ķermeni. Masāža iedarbojas uz saistaudiem, locītavām, saitēm, muskuļiem. Masāžas mehāniskā iedarbība ietekmē muskuļu vielu maiņu, pazemina laktātu līmeni muskuļu šķiedrās, mazina muskuļu spazmas, veicina limfas teci ķermenī. Masāžas iedarbības efekti ir apasiņošanas uzlabošana, muskuļu tonusa normalizācija, sāpju, uzbudinājuma, sasprindzinājuma mazināšana, kas labvēlīgi ietekmē orgānu darbību un cilvēka psiholoģisko stāvokli.
Kādos gadījumos to pielieto:
- Skeleta muskuļu sistēmas slimību profilakse un ārstēšana: muskuļu sasprindzinājums un sāpīgums, locītavu kustīguma ierobežojums, nepareizs ķermeņa stāvoklis, stājas izmaiņas; hipertoniska, sāpīga muskulatūra, īpaši jostas un kakla – plecu – pakauša zonās.
- Funkciju atjaunošanai pēc dažādām balsta kustību aparāta un citām traumām.
- Organisma atjaunošana pēc garīga stresa un fiziskas slodzes.
- Perifēriskās un centrālās nervu sistēmas slimības, kuras pavada sāpes un spasticitāte vai trauksme un depresija.
- Kardioloģiskas slimības (arteriāla hipertensija u.c.).
- Organisma imūnsistēmas nostiprināšanai.
- Nervu sistēmas funkcionālā stāvokļa uzlabošanai (galvas sāpes, migrēna, sasprindzinājums, hroniskas muguras sāpes).
- Psihiska nelīdzsvarotība, miega traucējumi.
- Sāpju palīgterapijai paliatīvās medicīnas ietvaros.
- Tūskas un sastrēguma mazināšanai virspusējos audos.
- Ilgstošs kustību ierobežojums, ādas un muskuļu trofikas saglabāšanai un veicināšanai.
- Reflektorai iedarbībai dažādu iekšējo orgānu slimību gadījumos.
- Ķermeņa izjūtas veicināšanai pacientiem pēc galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem vai smagām galvas traumām.
- Papildu atslābināšanas terapijai psihosomatisku slimību gadījumos.
- Sportistiem muskulatūras atpūtināšanai, laktātu, slāpekļa vielu maiņas gala produktu izvadīšanai.
Tomēr ir gadījumi, kad Klasisko masāžu nedrīkst pielietot un tie ir:
- onkoloģiskas vai hematoloģiskas slimības, vai aizdomas par to (relatīva kontrindikācija, saskaņot ar onkologu);
- akūtas slimības ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, drudzi, infekcijas slimības, tai skaitā tuberkuloze;
- akūtas traumas (kaulu lūzumi, saišu sastiepumi u.c.);
- alkohola apreibums;
- smags vispārējais stāvoklis, smaga orgānu mazspēja (kardiāla, kardiopulmonāla un renāla mazspēja);
- endokrīnās slimības smagā formā;
- ādas slimības (dermatozes, ekzēmas, trofiskās čūlas) un strutaini procesi, brūces, lielas dzimumzīmes un asinsizplūdumi masējamā zonā;
- vēnu varikozā slimība, tromboflebīts;
- asiņošana, augsts asiņošanas risks;
- trombembolija;
- aortas atslāņošanās;
- grūtniecības pārtraukšanās draudi;
- ievērojami paaugstināts vai pazemināts arteriālais asinsspiediens;
- sistēmas sarkanā vilkēde, nopietni saistaudu bojājumi;
- akūtas sāpes;
- afektīvi stāvokļi, uzbudinājums.
Klasiskajā masāžā izmanto četrus pamat paņēmienus glāstīšanu, berzēšanu, mīcīšanu, vibrāciju un paņēmienu palīgpaņēmienus. Audi tiek viegli, vidēji stipri vai spēcīgi mehāniski kairināti, un tas izraisa audu šķidruma (limfa, asinis) pārvietošanos, veicina organisma atjaunošanos pēc fiziskas un garīgas slodzes, nostiprina imūnsistēmu, u.c.
Glāstīšana. Glāstot āda attīrās no ragvielas zvīņām, no tauku un sviedru dziedzeru sekrēta paliekām, uzlabojas ādas elpošana, aktivizējas ādas sekretorā funkcija. Izmainās ādas trofika – pastiprinās vielmaiņas procesi, paaugstinās ādas muskuļu tonuss, āda kļūst gludāka, elastīgāka, pieaug mikrocirkulācija. Glāstīšana iespaido arī asinsvadus, tonizējot un trenējot tos. Glāstot uzlabojas asins un limfas attece, tāpēc mazinās tūska. Glāstīšana veicina ātrāku vielmaiņas produktu aizvadīšanu. Atkarībā no pielietotās apakš metodes, tā izraisa nomierinošu vai uzbudinošu efektu uz nervu sistēmu. Izdarot glāstīšanu uz refleksogēnām zonām, iedarbojamies uz dažādu audu un iekšējo orgānu patoloģiski izmainīto funkciju, to normalizējot. Glāstīšanai raksturīga pretsāpju, uzsūcoša un antiedēmiska iedarbe.
Berzēšana. Berzēšana iedarbojas enerģiskāk par glāstīšanu, palielinot virspusējo audu kustīgumu attiecībā pret zemāk esošiem slāņiem. Palielinās asiņu un limfas pieplūde masējamiem audiem, kā rezultātā ievērojami pieaug to barošanās un vielmaiņas procesi, parādās hiperēmija. Paņēmiens veicina patoloģisko veidojumu – rētaudu irdināšanu, palielinās to elastība un kustīgums. Berzēšana ir svarīgākais locītavu masāžas paņēmiens.
Mīcīšana. Mīcīšanai piemīt galvenā iedarbe uz muskuļiem. Mīcīšanas rezultātā pieaug muskuļu saraušanās funkcija, palielinās somiņu un saišu aparāta elastība, tiek izstieptas saīsinātās fascijas un aponeirozes. Mīcīšana veicina asins un limfas teces pastiprināšanos. Tas ievērojami palielina audu barošanos un vielmaiņu. Samazinās vai pat pilnīgi pāriet muskuļu nogurums, audu acidozi nomaina alkaloze. Pieaug muskuļu darbaspējas. Mīcīšana ir muskuļu pasīva vingrināšana.
Vibrācija. Vibrācijai piemīt izteikta mehāniskā un reflektorā iedarbe. Ņemot vērā audu elastīgumu, pielietojot vibrācijas palīgpaņēmienus tiek ierosinātas audu svārstības, kas izplatās plašumā un dziļumā, ietekmējot asinsvadus, nervus un iekšējos orgānus. Tas ir īpašs masāžas veids ādas tvirtumam, taukaudu retināšanai, vielmaiņas uzlabošanai, saistaudu nostiprināšanai. Tiek krasi intensificēta masējamo muskuļu grupu asins apgāde. Asins plūsmu var paātrināt līdz pat 100 reizēm, asinis ir piesātinātas ar skābekli, un vielmaiņas process paātrinās, izlīdzinās muskuļu tonuss, tie kļūst stiprāki un atsperīgāki un mazāk padodas dažādai traumējošai iedarbībai. Tiek aktivizēta vielmaiņa un stimulēti iekšējās sekrēcijas dziedzeri, tas ļauj panākt arī imunitātes paaugstināšanos.
Klasisko masāžu var veikt visam ķermenim vai veikt pa ķermeņa daļām. Ja nekad nav veikta klasiskā masāža un nav iespējas veikt visam ķermenim uzreiz, tad noteikti ieteicams sākt ar muguru vai apkakles zonu. Tas izskaidrojams ar to, ka apkakles zonā limfas tece pāriet asinsvados, tāpēc tā ir jāiedarbina pirmām kārtām. Pie tam, limfas tece pa ķermeni ir vienmēr uz augšu, lai nebūtu pārāk liela slodze ķermenim, tad jāatbrīvo limfai ceļš ķermeņa augšdaļā.